Ģimenes zobārstniecības kabinets “Ansis” - Raksti

Aplikums

Thu, 06 Mar 2025 11:07:00 +0000

Pēc dažādu autoru datiem, baktēriju daudzums perorālajā šķidrumā ir no 43 miljoniem līdz 5,5 miljardiem mililitrā. Mikrobu koncentrācija aplikuma nogulsnēs un smaganu rievās (ieplaka starp smaganu malu un zoba virsmu) ir vēl 100 reižu lielāka. Tas ir aptuveni 200 miljardi mikrobu šūnu vienā gramā parauga!

Baktērijas izdala skābes katru reizi, kad ēdat. Šīs skābes bojā zobu emalju un izraisa zobos caurumus – kariozus bojājumus. Turklāt baktērijas un to radītie toksīni rada smaganu iekaisumu un bojājumus (gingivīts un periodontīts). Tāpēc zobārsti iesaka regulāri noņemt zobu aplikumu. Lai izvairītos no kariesa un smaganu saslimšanām, pietiek ar pareizu un laicīgu zobu tīrīšanu.

Svarīgi: zobu aplikums ir ne tikai estētisks trūkums, bet arī potenciāli bīstams. Laicīgi nenoņemot aplikums sacietē un veidojas zobakmens.

Veicina kariesa attīstību, zobu nerva iekaisumu, smaganu iekaisumu, kaula daudzuma samazināšanos ap sakni, kas noved pie zoba priekšlaicīga zuduma. Tāpēc aplikuma noņemšanai vajadzētu būt ikdienas rituālam!

Silanti

Thu, 06 Mar 2025 11:06:00 +0000

Zobu silantus klāj uz zobu kožamās virsmas, lai pasargātu tos no bojājumiem. Silants aizpilda dabīgās zobu rieviņas un bedrītes, kurās uzkrājas ēdiens un baktēriju radītais aplikums.

Zobu silantus lielākoties liek bērniem pēc pilnīgas zoba izšķilšanās - premolāriem un molāriem (mazajiem un lielajiem dzerokļiem), bet tos var ieklāt arī pieaugušajiem, ja zobs ir vesels.

Lai gan silanti ievērojami samazina kariesa risku, tie neaizstāj ikdienas zobu tīrīšanu un regulāras zobu higiēnista un zobārsta pārbaudes.

Gingivīts un periodontīts

Thu, 06 Mar 2025 11:03:00 +0000

Gingivīts ir smaganu iekaisuma vieglākā forma. Tas izraisa smaganu apsārtumu, pietūkumu un tās var bieži asiņot. Šajā posmā pacients var just nelielu diskomfortu, taču šādas sajūtas var arī nebūt. Gingivītu lielākoties izraisa nepareiza mutes higiēna. Ar profesionālu palīdzību un pareizu kopšanu mājas apstākļos gingivītu ir iespējams izārstēt.

Ja gingivītu neārstē, pamazām veidojas periodontīts. Laika gaitā zobu aplikums plešas tālāk un nokļūst aiz smaganām. Aplikuma baktēriju radītie toksīni tās kairina. Tie veicina hronisku iekaisuma reakciju, kurā organisms vēršas pats pret sevi, zobu atbalstošie audi un kauls sabrūk un tiek iznīcināts. Smaganas vairs cieši nepieguļ zobiem un veido kabatas (telpu starp zobu un smaganu), kurās iekļūst infekcija. Slimībai attīstoties, kabatas kļūst dziļākas un iet bojā vēl vairāk smaganu saistaudu un kaula.

Šis graujošais process nereti norisinās gandrīz bez jūtamiem simptomiem. Beigu beigās zobs kļūst kustīgs un to var nākties izņemt.